Saeimas deputāti kritizē LTV un LR par zemajiem reitingiem
Sabiedriskās televīzijas un radio zemie reitingi salīdzinājumā ar komerciālajiem masu saziņas līdzekļiem liek domāt par neefektīvu nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, šāds viedoklis trešdien izskanēja Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā uzklausīti Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļi Aivars Berķis, Ingrīda Stroda, Dzintra Geka, Imants Skrastiņš, Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Jānis Holšteins un Latvijas Radio ģenerāldirektors Agris Semēvics.
Deputātiem izsniegti pētījuma rezultāti, kas liecina, ka LTV 1.programmas reitings laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam no 13% pazeminājies līdz 10%, bet LTV 7.programmai tas nav augstāks par 3%. Komerctelevīziju reitingi savukārt šajā laikā auguši, un telekompānijām LNT un TV3 tie bijuši aptuveni 20% katrai.
Berķis deputātiem uzsvēra, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs sabiedrisko televīziju reitingi ir zemāki nekā komerctelevīziju reitingi. Tomēr no Berķa sagatavotās tabulas, kurā gan bija dati tikai par 2001.-2005.gadu, izrietēja, ka citās valstīs sabiedriskā televīzija strādā ar labākiem reitingiem. 2005.gadā LTV 1.programmas reitings bija 12,3%, turklāt Igaunijas sabiedriskās televīzijas reitings bija 17,1%, Bulgārijas televīzijas reitings - 18,7%, Čehijas televīzijas reitings - 21,9%, Slovēnijas televīzijas reitings - 25,6%, bet Dānijas televīzijas reitings - 28%.
Holšteins apgalvoja, ka Latvijas sabiedriskās televīzijas reitingus pazemina jaunu televīzijas kanālu, kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas ienākšana.
Berķis pieļāva, ka lielā krievvalodīgā auditorija neskatās LTV abus kanālus. Vainojama esot arī biežā LTV ģenerāldirektoru maiņa, kas destabilizējot kolektīva darbu.
Tomēr vainojama, pēc Berķa vārdiem, esot arī sabiedriskajās raidorganizācijās valdošā "lūzeru psiholoģija". Pēc NRTP vadītāja izteikumiem, ziņu raidījumos dominējot politika, kura "grozās ap Jēkaba ielu un valdības namu", ziņu raidījumus papildinot sižeti par dažādām nelaimēm - ugunsgrēkiem, katastrofām, badā nomērdētiem dzīvniekiem, bet netiekot stāstīts par "darītājiem, pozitīvām pārmaiņām".
Berķis apgalvoja, ka NRTP cenšas panākt, lai sabiedriskās televīzijas un radio raidījumos tiktu atspoguļots iespējami plašs viedokļu spektrs. Esot pasūtīts pētījums par pieaicināto "ekspertu" paustajiem viedokļiem, jo esot aizdomas, ka tas esot šaurs personu loks, kuru viedoklis ne vienmēr esot objektīvs.
"Jaunā laika" deputātes Inguna Rībena un Ilma Čepāne bija atnesušas uz komisijas sēdi apjomīgu Valsts kancelejas vēstuli "Par valstiski nozīmīgu pasākumu atspoguļošanu sabiedriskajās raidorganizācijās", kurā bija atsauce uz "2004.gada 25.augusta ministriju komunikācijas struktūrvienību vienošanos ar LTV, Latvijas Radio un NRTP pārstāvjiem". Čepāne jautāja, cik juridiski saistošs sabiedriskajām raidorganizācijām ir šis "dokuments" un vai tas "nesasien rokas" vadītājiem. Berķis atbildēja, ka tam ir tikai "informatīva nozīme", lai arī savā rezolūcijā Berķis bija ieteicis izmantot šo vēstuli kā "palīglīdzekli nacionālā pasūtījuma izpildei sekojot un to auditējot".
Rībena savukārt pauda sašutumu, ka šajā "svarīgo notikumu sarakstā" nav ne komunistiskā terora upuru piemiņas pasākumu 25.martā un 14.jūnijā, ne leģionāru piemiņas pasākuma Lestenē.
Deputāts Pauls Putniņš (ZZS) apgalvoja, ka, skatoties sabiedriskās televīzijas raidījumus un radioraidījumus, viņam rodoties iespaids, ka tie "iepotē naidu pret valsti", kas pāriet arī naidā pret tautu.
Politiķe Ērika Zommere (TP) mudināja vairāk uzmanības veltīt izglītojošiem, bērnu un kultūras raidījumiem. Deputāts Kārlis Šadurskis (JL) apgalvoja, ka Latvijā attīstās patērētāju sabiedrība un cilvēki, skatoties televīzijas raidījumus, vēlas atpūsties, ne izglītoties.
Gan Holšteins, gan Semēvics deputātiem apgalvoja, ka viņiem ir konkrēti plāni, gan kā padarīt efektīvāku ziņu dienesta darbu, gan kā pārkārtot programmas, bet šīs ieceres netika detalizēti izklāstītas, lai tās "nenozagtu konkurenti".
NRTP loceklis Skrastiņš atzina, ka arī viņam iepriekšējā Latvijas Radio vadība bijusi "aizmālējusi acis" ar savu skandināto saukli: "Latvijas Radio - līderis informācijā". Radio ziņu dienestā strādā 49 darbinieki, bet raidījumā "Labrīt", kura reitings esot zems, jāklausās "vecas ziņas, kuras jau lasītas internetā".
Programmā "Klasika" esot 27 darbinieki, kuru atdeve neesot pietiekami augsta. Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka "Klasiku" no mūzikas kanāla būtu lietderīgi pārveidot par kultūras kanālu, kas stāstītu arī par jaunumiem vizuālajā mākslā, kino, teātrī, literatūrā. Semēvics apgalvoja, ka šo reorganizāciju pagaidām kavē līdzekļu trūkums autortiesību apmaksai.
Latvijas Radio ģenerāldirektors atzinīgus vārdus veltīja krieviski raidošajam "Doma laukumam", kas spēj konkurēt ar komercraidstacijām un piesaistīt klausītājus. Atzinīgi vārdi tika veltīti arī raidījumiem "Krustpunkti", radio teātrim.
Semēvics apgalvoja, ka, neraugoties uz līdzekļu trūkumu, Latvijas Radio tomēr esot nolēmusi atteikties no ministriju apmaksātiem raidījumiem, jo tajos tomēr tiekot ierobežota žurnālistu brīvība.
Semēvics uzsvēra, ka ziņu dienesta kadru problēma "ir ļoti trausla tēma", aizrādījumi par nepietiekamu profesionalitāti vai centības trūkumu tiekot populistiski traktēti kā "uzbrukums žurnālistu brīvībai", tomēr pauda cerību, ka ziņu dienestam izdosies atrast labu vadītāju.
